Pirms identitātes var aizsargāt, tā ir jāatzīst. UC-CIPO atzīst kultūru ar astoņiem pamatelementiem, dzīvo pamatu, ko 25 321 kultūra 269 valstīs un reģionos pārnes no paaudzes paaudzē.
Kultūra nav zīmols, modes tendence vai stils, tā ir tauta ar nosaukumu, valodu, vēsturi un dzīvesveidu, kas saglabājas laika gaitā.
Kopiena, kas sevi identificē kā vienu veselumu, kurā pirmajā vietā ir "mēs" sajūta: grupa, kas pati sevi pazīst un nosauc par tautu.
Pašnosaukums, ko izmanto un atzīst tās dalībnieki, nevis etiķete, kas dota no ārpuses.
Valoda ir kultūras atmiņas nesēja, un, kad tā izzūd, līdz ar to pazūd arī identitāte.
Kopīga vēsture, izcelsme, dzimtene vai dibināšanas stāsts, kas saista kopienu paaudzēs.
Pasaules skats, garīgums un morāles kodekss, kas nosaka, kā kopiena dzīvo un pieņem lēmumus.
Dzīves prakses: dzimšana, laulība, nāve, gadalaiki, ražas novākšana, svētki – ritms, kas strukturē gadu un mūžu.
Nodota no vecākiem bērnam, meistaram māceklim, vecumam jaunietim – kultūra dzīvo tikai tad, ja to nodod tālāk.
Kultūra pastāv laikā, tā nav sezona, tirgus vai kustība, tā ir mūžīga.
Astoņi elementi ir kodols: tie padara grupu par kultūru. Divpadsmit identitātes domēni ir izpausme: kā kultūra parāda sevi pasaulei dizainā, mūzikā, ēdienos, modē, amatniecībā, valodā un citur. UC-CIPO izmanto kodolu, lai atpazītu kultūru un aizsargātu izpausmes elementu pēc elementa.
